Kas ir D vitamīna deficīts

D-vitamīnam organismā ir daudz funkciju un darbības mehānismu, tāpēc nav viena konkrēta pazīme, pēc kuras varētu spriest par D vitamīna trūkumu.

Faktori, kas ietekmē vai kavē saules vitamīna sintēzi ādā
Galvenie faktori, kas ietekmē vai kavē D vitamīna sintēzi ādā
 

Nepietiekams vitamīna D daudzums visām vecuma grupām negatīvi ietekmē imūnsistēmu, tā kļūst vājāka. Bieži pirmās pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu, var būt nogurums un nomākts garastāvoklis, īpaši bieži tas novērojams pavasarī, kad pēc garās ziemas visas rezerves ir izsmeltas. Arī viens no iemesliem tā dēvētajai “pavasara depresijai” var būt tieši D vitamīna trūkums!

Dažādu vecumu cilvēkiem D vitamīna deficīts var izpausties dažādi

  • Zīdaiņiem tiek traucēta normāla kaulu, zobu attīstība, bet smagākā gadījumā attīstās rahīts. Jaunajām māmiņām jābūt uzmanīgām, ievērojot šādus simptomus: mazulis ir nemierīgs, slikti guļ, svīst ēdot, „trin” galviņu, tāpēc uz pakauša izkrīt mati, kā arī pasliktinās ēstgriba.
  • Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam tiek traucēta normāla kaulu augšana un veidošanās.
  • Pieaugušajiem (sevišķi pēc 50 gadiem) var attīstīties osteomalācija un osteoporoze – kaulu masa samazinās, kauli kļūst trausli un palielinās kaulu lūzumu risks.
  • Grūtniecēm palielinās risks, ka jaundzimušajam mazulim var attīstīties rahīts.

Sīkāk par saules vitamīna nozīmi dažādu vecuma grupu cilvēkiem, lasi sadaļā D vitamīns ģimenei.

Ko darīt?

Ja ir aizdomas par D vitamīna deficītu, nav jāgaida līdz parādīsies kādi veselības traucējumi, bet vēlams savlaicīgi parūpēties par savu D vitamīna līmeni. Nepieciešamības gadījumā iespējams veikt laboratorisku analīzi – noteikt šī svarīgā vitamīna līmeni asinīs.

Ja nav laika vai iespēju noteikt sev D-vitamīna līmeni, nepieciešams izvēlēties savu un ģimenes locekļu profilaktisko D vitamīna devu pašiem. EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) dažādām vecuma grupām ir noteikusi pieļaujamās diennakts devas, kas ir pilnīgi drošas profilaktiskai lietošanai ilgstošā laika periodā:
  • zīdaiņi - līdz 1000 SV jeb 25 µg dienā,
  • bērni no viena līdz 10 gadiem - līdz 2000 SV jeb 50 µg dienā,
  • no 11 līdz 17 gadiem, pieaugušie, tajā skaitā grūtnieces - līdz 4000 SV jeb 100 µg dienā.