Pētnieki noskaidrojuši, ka magnijs ir līdzfaktors pie D vitamīna uzsūkšanās un uzkrāšanas cilvēka organismā. Tādēļ arvien vairāk tiek uzsvērta magnija loma D vitamīna līmeņa optimizācijā. Šis fakts varētu īpaši saistošs būt teju 85% iedzīvotāju. Pētījumu dati liecina, ka tieši tik daudziem cilvēkiem ir nepietiekams D vitamīna līmenis Latvijā (<30 ng/mmol).
Aktuāla D vitamīna līmeņa pacelšana ir arī tiem cilvēkiem, kuri nesen pārslimojuši Covid-19. Izsīkušas magnija un D vitamīna rezerves ir īpašība, kas raksturīga lielai daļai pacientu un pārslimojušo.
Secināms, ka stratēģija gan imunitātes stiprināšanai ikdienā, gan pēc slimošanas būtu lietot papildus D vitamīnu kopā ar magniju, lai efektīvi paceltu gan magnija, gan D vitamīna līmeni organismā. Zināms, ka pieaugušo profilaktiskā ikdienas deva D vitamīna ir līdz 4000 SV (starptautiskajām vienībām). Taču – kā zināt cik daudz un kādu magniju uzņemt?
Patiešām ne visus magnija veidus organisms spēj absorbēt nepieciešamajā daudzumā. Pastāv arī uztura bagātinātāji, kas tiek ņemti no neorganiskiem avotiem vai minerālsāļiem un kuriem ir zema biopieejamība jeb uzsūkšanās spēja. Starp magnijiem ar visaugstāko uzsūkšanās spēju ir magnija helāts.
Magnija helāts ir mazāk zināms, taču pieder pie vēderam draudzīgākajiem magnija savienojumiem. Kādēļ tā? Piemēram, visplašāk izplatīto magnija oksīdu mēdz izmantot kā antacīdu jeb grēmas mazinošu līdzekli. Savukārt magnija citrātu iecienīts lietot, lai īslaicīgi novērstu neregulārus vēdera aizcietējumus. Tādēļ, lai vēders pēc magnija lietošanas pēkšņi nesāktu streikot, labāk izvēlēties saudzīgāko magnija helātu.
Magnija helātam piemīt līdzsvarojošs efekts. Zinātnieki ASV izpētījuši, ka magnija helātu saturoši uztura bagātinātāji nodrošina ne tikai augstu biopieejamību un stabilitāti, bet arī uzlabo barības vielu uzsūkšanos un izmantošanu organismā. Tādējādi magnijs palīdz uzsūkties arī taukos šķīstošiem vitamīniem, piemēram, D vitamīnam, un citām minerālvielām.
Gan D vitamīns, gan magnijs, gan B6 vitamīns ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras adekvātos daudzumos nepieciešamas cilvēka dzīvības procesu nodrošināšanai.
D vitamīns ir imunitātes stiprināšanas stūrakmens, kas veicina kaulu, zobu veselību un muskuļu darbību. Magnijs ir būtisks neskaitāmām ķermeņa funkcijām. Tas atbalsta muskuļu darbību, kalcija uzsūkšanos un vielmaiņu, kā arī ir atbildīgs par enzīmu aktivāciju un darbību, kas ietekmē dažādas fizioloģiskās funkcijas. Savukārt B6 vitamīns palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicina normālu nervu sistēmas darbību un psiholoģiskās funkcijas.
American Osteopathic Association. “Low magnesium levels make vitamin D ineffective: Up to 50 percent of US population is magnesium deficient.” ScienceDaily. ScienceDaily, 26 February 2018.
Ashmead, HD. Amino acid chelation in human and animal nutrition, 2012. Taylor & Francis Inc.
Magnesium: Wide Spread Benefits. Albion Research Notes 1992: Vol.1. No.2
Dr. M. Mukāne, Dr. I. Rasa “Kāds ir D vitamīna līmenis Latvijas iedzīvotājiem?” 2015.g.
Maruta Kusiņa. Bioloģija: shēmas un tabulas. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008, 72. lpp. ISBN 9984-37-732-6
Vanderbilt University Medical Center. “Magnesium optimizes vitamin D status, study shows.” ScienceDaily. ScienceDaily, 14 December 2018.
www.sciencedaily.com/releases/2018/12/181214093837.htm
https://medlineplus.gov/druginfo/meds/a619019.html
www.sciencedaily.com/releases/2018/02/180226122548.htm