D vitamīns Latvijas apstākļos
Ierobežots laiks saules UV B starojumam
Latvija sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir tālu uz ziemeļiem no ekvatora. Tieši tāpēc ir ierobežots laiks, kad saules UV B starojums ir pietiekams, lai ādā sintezētos D vitamīns. UV B starojuma klātbūtne ir atkarīga no saules staru krišanas leņķa. D vitamīna sintēze sākas tikai tad, kad saules staru leņķis pārsniedz 50 grādus attiecībā pret horizontu [5]. Vienkārša valodā runājot - ēna šajā brīdī ir tikai nedaudz īsāka par augumu.
Latvijā tik augstu saule pakāpjas tikai 3 mēnešus gadā: no 8. maija līdz 4. augustam. Pie tam, perioda sākumā un beigās (maijā un augustā) tās ir tikai 40 minūtes dienā, kad saule ir pietiekami augstu! Perioda vidū – no 10. – 30. jūnijam - šis “D vitamīna laiks” ir gandrīz 4 stundas dienā – laikā starp 10.30 un 14.30. Bet tas ir pie nosacījuma, ka debesis nav apmākušās!
Šeit arī ir atbilde uz jautājumu – kāpēc ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir nepietiekams D vitamīna līmenis: mums vienkārši trūkst iespēju “noķert” saulīti tajā laikā, kad tā ir pietiekami augstu pie debesīm, pie mums šis laiks ir ļoti īss!
Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis
Saules stari, konkrētāk saules UV B starojums, ir tas, kam būtu jānodrošina apmēram 90% no cilvēkam nepieciešamā D vitamīna daudzuma. Pētījumi [1] parāda, ka atrašanās saulē 5-30 minūtes ar atkailinātu seju, rokām un kājām vismaz četras dienas nedēļā būtu pietiekama, lai mēs saņemtu pietiekošu daudzumu šī vitamīna - pie nosacījuma, ka dzīvojam valstīs, kuras atrodas līdz 40 ģeogrāfiskā platuma grādiem [2] – kas atbilst Eiropas pašiem dienvidiem.
Tomēr aiz 40. ziemeļu platuma grāda saules starojums vidēji gadā ir nepietiekams. Jo tālāk uz ziemeļiem atrodamies, jo mazāks UV B starojums sasniedz zemi [2]. Latvija atrodas tālu aiz šiem 40 ziemeļu platuma grādiem, tāpēc regulāra atrašanās saulē viesmaz četras reizes nedēļā mūs nodrošinās ar pietiekamu D vitamīna devu tikai laika posmā no maija līdz augustam. Un tas attiecās tikai uz to laiku, kad saule attiecībā pret horizontu atrodas vismaz 50 grādu leņķī. Būtiski ņemt vērā arī to, vai laika posmā no maija līdz augustam ir saulains laiks vismaz četras dienas nedēļā, un dienās, kad saulīte mūs lutina - vai mēs regulāri veicam, "saules peldes".
Nav ieteicams speciāli paildzināt atrašanos tiešajos saules staros, jo daudzi zinātniskie pētījumi pierādījuši ādas vēža riska palielināšanos UV staru ietekmē. Der zināt, ka, lietojot saules aizsargkrēmu, pat ar tik nelielu faktoru kā SPF 8, vitamīna D veidošanās ādā var tikt negatīvi ietekmēta [1].
Savukārt saules apdegumi un regulāra ultravioletās gaismas iedarbība būtiski palielina ādas vēža risku [3] un paātrina ādas novecošanos, tādēļ nepieciešams sabalansēt atrašanos saulē ar papildu D vitamīna uzņemšanu. Šajā gadījumā arī solārija apmeklējums neplīdzēs un no solārija apmeklējuma D vitamīnu uzņemt nav iespējams - solārijos izmantotajām lampām ir cits UV viļņu garums, nekā tas, kurš nodrošina vitamīna sintēzi ādā (tie izmanto UV A, nevis UV B starojumu) [4]. Līdz ar to, sauļojoties solārijā, D vitamīns neveidojas.
Rezultāti Latvijā veiktos pētījumos parāda šādu ainu: vidējais D vitamīna (25(OH)D) līmenis gada garumā ir 20,1 ng/ml.
Atsauces:
[1] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8299926/
[2] https://www.health.harvard.edu/staying-healthy/time-for-more-vitamin-d
[3] https://www.dl.begellhouse.com/journals/6dbf508d3b17c437,7b107f23667462f0,6971f7cb0e03a2e5.html
[4] https://www.aad.org/public/diseases/skin-cancer/surprising-facts-about-indoor-tanning
[5] https://www.researchgate.net/publication/285056396_Vitamin_D_The_truth_about_Vitamin_D_and_sun_exposure_demystified_Finding_the_balance_for_personal_health
