Mazo kareivju lielais spēks - vitamīni
Vitamīni ir organiski ķīmiski savienojumi, kas nelielos, bet noteiktos daudzumos nepieciešami normālai organisma funkcionēšanai.
Vitamīnus organisms nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā), tāpēc tie jāuzņem papildus - ar pārtiku, uztura bagātinātājiem vai, nopietnākos gadījumos, ar medikamentiem.
Viena cilvēkam zināmākajām vitamīnu funkcijām – tie palielina organisma spēju pretoties infekcijām.
Taču vitamīni nepieciešami pilnīgi visu orgānu un orgānu sistēmu normālai darbībai – augšanai un attīstībai, asinsradei, redzei, gremošanai, kaulu stiprībai. Vitamīni veicina dzīšanas procesus, nodrošina ātrāku izveseļošanos un organisma atjaunošanos pēc slimībām.
Vitamīni darbojas “komandā”, to darbība cieši saistīta ar dažādām uzturvielām, hormoniem, mikroelementiem, fermentiem un katram no tiem ir sava noteikta specifiska funkcija organismā.
Vai zināji, ka ir vitamīni, kurus cilvēks iegūst arī no zarnās mītošajām baktērijām? Šis process ir sarežģīts: dažas baktērijas spēj pašas sintezēt vitamīnus (piemēram, K vitamīnu, arī dažus B grupas vitamīnus), citas sintēzi veicina vai kavē. Lietojot antibiotikas, tiek izbojāta šo dabīgo procesu norise un vitamīnu sintēze.
Vitamīnus apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem vai nosauc pēc to ķīmiskās dabas.
No pašlaik atklātajiem vitamīniem svarīgākie ir:
- A vitamīns (retinols, retināls, retīnskābe)
- B1 vitamīns (aneirīns, tiamīns)
- B2 vitamīns (riboflavīns, laktoflavīns)
- PP vitamīns (nikotīnskābe, niacīns, nikotīnskābes amīds)
- Pantotēnskābe
- B6 vitamīns (piridoksīns, adermīns)
- B7 vitamīns (biotīns)
- B9 vitamīns (folijskābe)
- B12 vitamīns
- C vitamīns (askorbīnskābe)
- D vitamīns (no D1 līdz D5, taču izplatītākie ir D2 (ergokalciferols) un D3 vitamīns (holekalciferols))
- E vitamīns (alfa tokoferols)
- K vitamīns (fillohinons)
Ir divu veidu vitamīni – ūdenī šķīstoši (B grupas, C,) un taukos šķīstoši (A, D, E, K).
Ūdenī šķīstošie vitamīni pēc savas būtības ir neizturīgi, īpaši sārmainā vidē un pie paaugstinātas temperatūras. Organisms tos neuzkrāj, tādēļ tie būtu jāuzņem ikdienā.
Taukos šķīstošie vitamīni nosacīti ir daudz izturīgāki. Organisms veido nelielas šo vitamīnu rezerves, tomēr arī šo vitamīnu krājumi regulāri jāpapildina.
