Vitamīns A
Būtiska loma A vitamīnam ir acu veselības nodrošināšanā, kā arī skaistas un veselīgas ādas uzturēšanā. A vitamīns veicina reproduktīvās sistēmas darbību, kaulu un zobu veidošanos, stiprina nervu šūnas un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām.
A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns.
Provitamīns A jeb beta-karotīns un vēl 50 citu karotenoīdu sastopami oranžajos, sarkanajos, tumši zaļajos dārzeņos un augļos, kurus mūsu organisms pārvērš A vitamīnā.
A vitamīna avots ir:
- augu eļļa,
- olu dzeltenums,
- aknas (īpaši zivju un jūras dzīvnieku),
- zivis.
Provitamīns A:
- burkāni,
- saldie pipari,
- smiltsērkšķi,
- mežrozītes,
- sīpoli,
- pētersīļi,
- skābenes u.c.
Vidēji A vitamīns dienā nepieciešams:
- bērniem līdz 7 gadu vecumam 300 µg (mikrogrami),
- bērniem no 7 līdz 10 gadiem 500 µg,
- no 10 līdz 18 gadiem 700 µg
- Pieaugušajiem
- sievietēm 700 µg,
- vīriešiem 900 µg.
Par piemēru dienas devai varam minēt to, ka vienā lielā burkānā ir seši miligrami beta-karotīna, kas gremošanas procesā pārveidojas par aptuveni 1000 µg A vitamīna.
Kas liecina par A vitamīna trūkumu organismā?
Sausa āda, pūžņojošas ādas slimības, uzņēmība pret infekcijas slimībām un redzes pasliktināšanās krēslas laikā, acu sausums. Bērniem lēnāka kaulu attīstība, aizkavēta augšana, neiroloģiski traucējumi, palielināts saslimšanas risks ar elpošanas ceļu un vīrusu infekcijām.