Kas ir D vitamīna deficīts
D-vitamīnam organismā ir daudz funkciju un darbības mehānismu, tāpēc nav vienas konkrēta pazīme, pēc kuras varētu spriest par D vitamīna trūkumu.
Faktori, kas ietekmē vai kavē saules vitamīna sintēzi ādā
Nepietiekams vitamīna D daudzums visām vecuma grupām negatīvi ietekmē imūnsistēmu. Bieži pirmās pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu, var būt nogurums un nomākts garastāvoklis. Īpaši bieži tas novērojams pavasarī, kad pēc garās ziemas visas D vitamīna rezerves ir izsmeltas. Viens no iemesliem tā dēvētajai “pavasara depresijai” var būt tieši D vitamīna trūkums!
Dažādu vecumu cilvēkiem D vitamīna deficīts var izpausties dažādi
- Zīdaiņiem tiek traucēta normāla kaulu (tai skaitā zobu) attīstība, bet smagākā gadījumā attīstās rahīts [1]. Jaunajām māmiņām jābūt uzmanīgām, ievērojot šādus simptomus: mazulis ir nemierīgs, viegli aizkaitināms [2], grūtības elpošanā [1].
- Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam tiek traucēta normāla kaulu augšana un veidošanās [3]
- Pieaugušajiem (sevišķi pēc 50 gadiem) var attīstīties osteomalācija un osteoporoze [4] – kaulu masa samazinās, kauli kļūst trausli un palielinās kaulu lūzumu risks.
- Grūtniecēm palielinās risks, ka jaundzimušajam mazulim var attīstīties rahīts.
Sīkāk par saules vitamīna nozīmi dažādu vecuma grupu cilvēkiem, lasi sadaļā "D vitamīns ģimenei"
Ko darīt, ja ir aizdomas par D vitamīna deficītu?
Ja ir aizdomas par D vitamīna deficītu, nav jāgaida līdz parādīsies kādi veselības traucējumi! Vēlams savlaicīgi parūpēties par savu D vitamīna līmeni. Nepieciešamības gadījumā iespējams veikt laboratorisku analīzi – noteikt šī svarīgā vitamīna līmeni asinīs.
Ja nav laika vai iespēju noteikt savu D vitamīna līmeni, nepieciešams izvēlēties savu un ģimenes locekļu profilaktisko D vitamīna devu pašiem. EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) dažādām vecuma grupām ir noteikusi maksimālās nekaitīgās profilaktiskād diennakts D3 vitamīna devas [5].
Šīs devas ir:
- Zīdaiņiem - no 400 SV (jeb 10µg) līdz 1000 SV jeb 25 µg dienā,
- Bērniem no 1 līdz 10 gadiem - līdz 2000 SV jeb 50 µg dienā,
- Bērniem no 11 gadiem, pieaugušajiem, tajā skaitā grūtniecēm un senioriem - līdz 4000 SV jeb 100 µg dienā.
[1] https://www.who.int/tools/elena/bbc/vitamind-infants
[2] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3103147/
[3] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8607358/
[4] Pearce, S. H., & Cheetham, T. D. (2010). Diagnosis and management of vitamin D deficiency. Bmj, 340.
[5] Scientific opinion on the tolerable upper intake level of vitamin D, EFSA journal 2012; 10(7):2813