D vitamīns ir ļoti svarīgs gan māmiņai, gan mazulim. Tā kā D vitamīns piedalās imūnās sistēmas darbībā un kaulu veselībā, tad
Pietiekams D vitamīna līmenis grūtniecības laikā samazinās rahīta risku zīdainim pēc dzimšanas [1].
Ja daļa no grūtniecības laika ir vasarā, tad lielisks veids, kā nodrošināt sevi un mazuli ar D vitamīnu, ir saules UV starojums. Pilnīgi pietiekami ir atrasties saulē ar atsegtām rokām un kājām 5 -10 minūtes dienā laikā, kad saule virs horizonta ir vismaz 50 grādu augstumā – tas ir laiks, kad ēna ir mazliet īsāka par pašas augumu.
Ja grūtniecība norit gada tumšajos mēnešos, ir jāapsver papildu D vitamīna uzņemšana, jo ar uzturu vien praktiski nav iespējams nodrošināt pietiekamu D vitamīna līmeni. Papildu, ja tiek lietoti kompleksie vitamīni grūtniecēm vai līdzekļi, kuru sastāvā ir D vitamīns – vajadzētu sekot līdzi savam D vitamīna līmenim, jo šādi kompleksie līdzekļi var būt izstrādāti citām klimatiskajām zonām, kur ar sauli var tik uzņemts prakstiski viss nepieciešamais D vitamīna daudzums. Tā kā Latvija atrodas tālu uz ziemeļiem, šādos līdzekļos pieejamā D vitamīna deva var būt nepietiekama normāla D vitamīna līmeņa nodrošināšanai.
Nepieciešamais D vitamīna daudzums katrai grūtniecei var būt individuāls. Maksimālā profilaktiskā diennakts deva D vitamīna pieaugušajiem, tai skaitā grūtniecēm, ir noteikta līdz 4000 SV dienā, ko ir noteikusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde jeb EFSA (European Food Safety Authority). Nepieciešamības gadījumā (D vitamīna deficīts, pasliktināta D vitamīna uzsūkšanās organismā, utt.) ārsts šo devu var palielināt.
Tā kā grūtniecības laikā tiek nodotas dažādas analīzes, piemēram, regulāri tiek sekots hemoglobīna līmenim, pārbaudāmo rādītāju skaitā vēlams ietvert arī D vitamīnu, lai nepieciešamības gadījumā izvēlētos piemērotāko devu D vitamīna līmeņa paaugstināšanai vai noturēšanai.
