Bērni un pusaudži ir viena no riska grupām, kurām, iespējams, ievērojami pazemināts D vitamīna līmenis.
Mūsdienās dažādu vecumu bērni lielu daļu sava brīvā laika pavada telpās pie datora vai citām viedierīcēm – mājasdarbos, sociālajos tīklos un datorspēlēs. Arī vasarā, kad ir piemēroti apstākļi D vitamīna uzņemšanai ar saules stariem, daudzi bērni un pusaudži laiku pavada iekštelpās – kas kavē tik nepieciešamā vitamīna uzņemšanu.
Intensīvi augot, kā arī pie lielas fiziskas slodzes sporta treniņos vai garīgas slodzes mācībās, D vitamīna patēriņš palielinās. Iepriekš minētā rezultāts bieži vien ir nepietiekams D vitamīna līmenis.
Pusaudžiem par izteiktu vitamīna deficītu var liecināt:
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde jeb EFSA (EuropeanFoodSafetyAuthority) ir noteikusi drošos D vitamīna daudzumus ikdienas lietošanai:
Ja ir aizdomas par pazeminātu vitamīna D līmeni, iespējams veikt analīzes un noteikt tā līmeni asinīs. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem un bērna svaru, ārsts var ieteikt atbilstošu papildu uzņemamā D vitamīna daudzumu.
[1] https://emedicine.medscape.com/article/128762-overview?form=fpf
[2] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8607358/
[3] Amrein, K., Scherkl, M., Hoffmann, M., Neuwersch-Sommeregger, S., Köstenberger, M., Tmava Berisha, A., … & Malle, O. (2020). Vitamin D deficiency 2.0: an update on the current status worldwide. European journal of clinical nutrition, 74(11), 1498-1513.