D vitamīna deficīts

D vitamīnam organismā ir daudz funkciju un darbības mehānismu, tāpēc nav vienas konkrētas pazīmes, pēc kuras varētu spriest par D vitamīna trūkumu. Nepietiekams vitamīna D daudzums negatīvi ietekmē imūnsistēmu visām vecuma grupām. Bieži pirmās pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu, var būt nogurums un nomākts garastāvoklis.

Dažādos vecumos D vitamīna deficīts vai izpausties dažādi:

Zīdaiņiem tiek traucēta normāla kaulu, tajā skaitā, zobu, attīstība, bet smagākā gadījumā attīstās rahīts ^[1]. Jaunajām māmiņām jābūt uzmanīgām, ievērojot šādus simptomus: mazulis ir nemierīgs, viegli aizkaitināms ^[2], grūtības elpošanā ^[1].

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam tiek traucēta normāla kaulu augšana un veidošanās ^[3].

Pieaugušajiem (sevišķi vecumā 50+) var attīstīties osteomalācija un osteoporoze ^[4] – kaulu masa samazinās, kauli kļūst trausli un palielinās kaulu lūzumu risks.

Grūtniecēm palielinās risks, ka jaundzimušajam mazulim var attīstīties rahīts.

Ko darīt, ja ir aizdomas par D vitamīna deficītu?

Ja ir aizdomas par D vitamīna deficītu, nav jāgaida līdz parādīsies kādi veselības traucējumi! Vēlams savlaicīgi parūpēties par savu D vitamīna līmeni. Nepieciešamības gadījumā iespējams veikt laboratorisku analīzi – noteikt šī svarīgā vitamīna līmeni asinīs.
Ja nav laika vai iespēju noteikt savu D vitamīna līmeni, nepieciešams izvēlēties savu un ģimenes locekļu profilaktisko D vitamīna devu pašiem. EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) dažādām vecuma grupām ir noteikusi maksimālās nekaitīgās profilaktiskās D3 vitamīna diennakts devas ^[5].

Šīs devas ir:

• Zīdaiņiem – no 400 SV (jeb 10µg) līdz 1000 SV jeb 25 µg dienā,
• Bērniem no 1 līdz 10 gadiem – līdz 2000 SV jeb 50 µg dienā,
• Bērniem no 11 gadiem, pieaugušajiem, tajā skaitā, grūtniecēm un senioriem – līdz 4000 SV jeb 100 µg dienā.