COVID-19 UN IMUNITĀTE

Pagājis turpat pusgads kopš pirmajiem Covid-19 reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem Ķīnā. Šajā laikā neskaitāmi farmācijas uzņēmumi, pētniecības institūti un citas organizācijas ir efektīvu ārstniecības līdzekļu meklējumos un cītīgi strādā pie vakcīnas izveides. Abos virzienos ir sasniegts zināms progress, bet līdz rezultātam vēl tāls ceļš ejams.

Lai arī speciālisti domā, ka tieši vakcīna būs tā, kas nodrošinās mūs ar paliekošu imunitāti pret jauno koronavīrusu, neatbildēto jautājumu ir pietiemai daudz:

Cik strauja būs Covid-19 mutācija jeb mainība?
Vai viena vakcīna būs derīga pret visiem Covid-19 paveidiem? Vai arī notiks tāpat kā ar gripu, kad katru gadu atkarībā no gripas veida nepieciešama jauna vakcīna?
Kā būs ar tiem cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19 (gan ar simptomiem, gan bez)? Vai šī vīrusa pārslimošana nodrošina paliekošu imunitāti? Ja jā, tad - uz cik ilgu laiku?

Zinātnei vēl daudz darba, un mēs visi gaidām atbildes un risinājumus.

Pareiza imūnā atbilde, nevis “stipra imunitāte”

Vai “stipra imunitāte” ir labi? Izrādās, ka ne gluži. Pareizāk sakot, - pats jautājums tiek uzdots nepareizi. Tautā ar vārdu savienojumu “stipra imunitāti” saprot spēju pretoties saslimšanām. Taču medicīniski nav tāda vispārēja jēdziena kā “stipra” vai “vāja” imunitāte. Korekti būtu runāt par pareizu vai nepareizu, pietiekamu vai nepietiekamu imūno atbildi uz kādu noteiktu slimības ierosinātāju.

Covid-19 gadījumā situācija ir neparasta. Tieši pastiprināta organisma imūnā atbilde ir tā, kas izraisa dažādu audu un orgānu bojājumus. Koronavīruss rada tādu imūnās sistēmas kairinājumu, kas izraisa strauju, spēcīgu un ne vienmēr pareizu atbildi un imūnsistēma sāk “izmēģināt” dažādus variantus, cīņai ar šo vīrusu. Viens no Covid-19 izraisītajiem imūnsistēmas atbilžu veidiem ir gana bīstams - organismā tiek producēts liels daudzums šūnu, kuras ražo proteīnus, sauktus par citokīniem. Tieši šo citokīnu pārmērīgs daudzums asinīs, dēvēts par “citokīnu vētru”, var izraisīt plaušu un citu orgānu sistēmu iekaisumu, kas atsevišķos gadījumos var beigties pat ar pacienta nāvi. Tāpēc īpaši būtiska ir nevis “stipra imunitāte”, bet pareiza, savlaicīga un samērīga organisma imūnā atbilde.

D vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmu

Jau 2005. gada pētījumā⁽¹⁾ tika aprakstīta D vitamīna spēja ietekmēt un regulēt imūno atbildi, novēršot pārāk lielu citokīnu ražošanu un pārmērīgu organisma reakciju. Šā gada aprīlī parādījās jauns ASV Ilinoisas štata Ziemeļrietumu universitātes (Northwestern University) veikts pētījums⁽²⁾. Tas vēl gaida kolēģu zinātnisko izvērtējumu, taču pētījumā izvirzītais pieņēmums ir vērā ņemams - slikti regulēta imūnā atbilde un jau iepriekš minētā postošā “citokīnu vētra” Covid-19 slimnieku organismā ir tieši saistīta ar D vitamīna deficītu. Savukārt pētnieki aprīļa publikācijā⁽³⁾izdevumā „Nutrients” iet vēl soli tālāk, apgalvojot, ka nav nejaušība, ka Covid-19 parādījās tieši ziemas periodā, kad Zemes Ziemeļu puslodes iedzīvotājiem ir sezonāli zemākais D vitamīna līmenis. Tāpat pētnieki arī ierosina, ka ikvienam pacientam un ārstniecības iestādes darbiniekam, kuram ir risks saslimt ar Covid-19, ir papildus jālieto D vitamīns, lai paaugstinātu savu D vitamīna līmeni asinīs un palīdzētu novērst infekcijas izplatīšanos.

Ko darīt ikdienā?

Kamēr vakcīna vēl nav izgudrota, un iedarbīgas zāles pret Covid-19 nav pieejamas, katrs pats var parūpēties par savu un savas ģimenes veselību, lai novērstu iespēju saslimt, – gan ievērojot distancēšanos, rūpējoties par ikdienas higiēnu un izvairoties no kontaktiem ar iespējamiem slimniekiem, gan arī stiprinot savu organismu un nodrošinot savas imūnsistēmas funkcionalitāti.

Galvenie profilaktiskie ieteikumi ikdienai būtu šādi:

• atvēlēt pietiekami ilgu laiku miegam, jo pilnvērtīgs miegs ir ļoti būtisks organisma spēcināšanai,

• izvairīties no lieka stresa, tai skaitā pārlieku daudz negatīvām ziņām, jo ir pierādīta tieša saistība starp nervu sistēmu un imūnsistēmu,

• ievērot regulāras fiziskās aktivitātes, vēlams, svaigā gaisā,

• lietot pietiekami daudzveidīgu uzturu, kas nodrošina organismu ar nepieciešamajām uzturvielām,

• atcerēties par D vitamīnu, jo tikai ar uzturu un saules UV starojumu vien mūsu platuma grādos pietiekamu D vitamīna līmeni ir grūti nodrošināt, arī vasarā.

Iespējams, kādam tieši šis brīdis kļūs par papildu stimulu pievērsties veselīgām aktivitātēm un sportošanai, kam iepriekš nav atlicis laika aizņemtā dzīves ritma dēļ.

[1] 1alpha,25-Dihydroxyvitamin D3 Is a Potent Suppressor of Interferon Gamma-Mediated Macrophage Activation.Helming L, Böse J, Ehrchen J (2005) Blood 106:4351–4358; https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16118315/

[2] The Possible Role of Vitamin D in Suppressing Cytokine Storm and Associated Mortality in COVID-19 Patients. Ali Daneshkhah, Vasundhara Agrawal, Adam Eshein, Hariharan Subramanian, Hemant Kumar Roy, Vadim Backman; https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2020.04.08.20058578v3

[3] Evidence that Vitamin D Supplementation Could Reduce Risk of Influenza and COVID-19 Infections and Deaths; https://www.mdpi.com/2072-6643/12/4/988/htm