D vitamīna ikdienas devas

Kas ietekmē nepieciešamo D vitamīna daudzumu?
Dabiski D vitamīns veidojas ādā saules UV B starojuma ietekmē, kas Latvijā iespējams tikai 3 mēnešus gadā noteiktā diennakts laikā, kad saule ir pietiekami augstu virs horizonta. Pārējā laikā atliek paļauties uz vasarā uzkrāto D vitamīna daudzumu un par D vitamīna uzņemšanu rūpēties pašiem.

Ikdienā nepieciešamo D vitamīna daudzumu ietekmē vairāki apstākļi, piemēram:

• Sākotnējais D vitamīna līmenis organismā;
• Gadalaiks;
• Dienas režīms vasarā – cik ilgu laiku uzturamies ārā ar atsegtu ķermeni un cik daudz no šī laika saņemam tiešus saules starus;
• Ķermeņa svars;
• Ādas krāsa (lai iegūtu vienādu daudzumu vitamīna ar tumšāku ādas krāsu vai iedegumu, nepieciešams pavadīt ilgāku laiku saulē).

Pēdējos gados arvien vairāk aktualizējas jautājums par dažāda veida ādas vēža izplatību, kas vasarā liek ierobežot atrašanos tiešos saules staros un lietot saules UV starojuma aizsargkrēmus. UV starojums ir galvenais ietekmes faktors vismaz trim dažādu tipu ādas vēžiem ^[1]. Rezultātā jau tā nepietiekamā D vitamīna uzņemšana ar saules stariem samazinās vēl vairāk un nākas meklēt alternatīvas. Diemžēl pārtika var nodrošināt tikai nelielu daļu no nepieciešamā D vitamīna daudzuma (par to vairāk šeit), tāpēc ir jāapsver papildu D vitamīna uzņemšana.

Kā izvēlēties atbilstošo D vitamīna daudzumu?

Ja nav laika vai iespēju noteikt savu D vitamīna līmeni, nododot analīzes, nepieciešams izvēlēties savu un ģimenes locekļu profilaktisko D vitamīna devu pašiem. EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) dažādām vecuma grupām ir noteikusi maksimālās nekaitīgās profilaktiskās D3 vitamīna diennakts devas ^[2].

Šīs devas ir

D vitamīna devas un drošība

Ja ir aizdomas par izteiktu D vitamīna deficītu, ieteicams noteikt savu D vitamīna līmeni un kopā ar savu ģimenes ārstu izvēlēties atbilstošu D vitamīna devu – vispirms lielāku diennakts devu, lai D vitamīna līmeni normalizētu, un pēc tam uzturošo devu, lai šo līmeni noturētu.

D vitamīna pārdozēšana

D vitamīna pārdozēšana, lietojot uztura bagātinātājus, ir ļoti reti sastopama. Visbiežāk tā var atgadīties kļūdoties vai apzināti ilgāku laiku lietojot palielinātu D vitamīna devu, nesaskaņojot to ar ārstu. Īslaicīga pārdozēšana parasti neatstāj nopietnas sekas uz organismu, bet ilgstoša nepiemērotu devu lietošana var radīt palielinātus riskus un būt bīstama veselībai. Visbiežāk sastopamie D vitamīna pārdozēšanas simptomi ir nelabums, vemšana, aizcietējumi, pārlieku bieža urinēšana un vājums. Ja rodas aizdomas par pārdozēšanu, obligāti nepieciešams konsultēties ar ārstu.