Ko dara D3 vitamīns

D vitamīna trūkums kļūst arvien izplatītāka problēma ne tikai gada tumšajā laikā, bet arī vasarā. D vitamīns ir īpašs - tas izstrādājas ādā saules ietekmē, kas ir viens no sarežģītākajiem vitamīnu vielmaiņas procesiem, un tā veiksmīgai norisei nepieciešama dažādu iekšķīgu un ārīgu faktoru mijiedarbība.

Pēdējos gados ir būtiski mainījies zinātnieku un ārstu viedoklis par tā dēvētā saules vitamīna nozīmi mūsu veselībā. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka tas galvenokārt palīdz nodrošināt zobu un kaulu attīstību bērniem, tad tagad ir zināms, ka D vitamīns atbild arī par daudziem citiem dzīvībai svarīgiem procesiem.

D vitamīns ne tikai regulē kalcija un fosfora vielmaiņu [1], bet arī veicina pareizu imūnās sistēmas darbību, palīdz nodrošināt muskuļu darbību. Un minētais ir tikai neliela daļa no D vitamīna lomām organismā!

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir noteikusi maksimālo nekaitīgo profilaktisko D vitamīna diennakts devu ikdienas lietošanai [2]:

• Bērniem līdz 1 gada vecumam 400-1000 SV D vitamīna/dienā
• Bērniem no 1 līdz 10 gadiem līdz 2000 SV D vitamīna/dienā
• Bērniem no 11 gadu vecuma, pieaugušajiem  līdz 4000 SV D vitamīna/dienā

! Ja ar analīzēm ir noteikts D vitamīna deficīts, tad ārsts var nozīmēt arī lielāku devu kursa veidā.

[1] https://www.mdpi.com/1422-0067/21/18/6573

[2] Scientific opinion on the tolerable upper intake level of vitamin D, EFSA journal 2012; 10(7):2813