Kur iegūt D vitamīnu

Ir trīs veidi, kā iegūt organismam tik ļoti nepieciešamo D vitamīnu:

• no saules stariem;

• ar uzturu no dažādiem dzīvnieku valsts produktiem;

• ar vitamīnu D saturošiem uztura bagātinātājiem un medikamentiem.

Saules stari un sauļošanās

Saules stari, konkrētāk saules UV B starojums, ir tas, kam būtu jānodrošina apmēram 90% no cilvēkam nepieciešamā D vitamīna daudzuma. Pētījumi ^[1] parāda, ka atrašanās saulē 5-30 minūtes ar atkailinātu seju, rokām un kājām vismaz četras dienas nedēļā būtu pietiekama, lai mēs saņemtu nepieciešamo daudzumu šī vitamīna – pie nosacījuma, ka dzīvojam valstīs, kuras atrodas līdz 40 ģeogrāfiskā platuma grādiem ^[2], kas atbilst Eiropas pašiem dienvidiem.

Tomēr aiz 40. ziemeļu platuma grāda saules starojums vidēji gadā ir nepietiekams. Jo tālāk uz ziemeļiem atrodamies, jo mazāks UV B starojums sasniedz zemi ^[2]. Latvija atrodas tālu aiz šiem 40 ziemeļu platuma grādiem, tāpēc regulāra atrašanās saulē viesmaz četras reizes nedēļā mūs nodrošinās ar pietiekamu D vitamīna devu tikai laika posmā no maija līdz augustam. Un tas attiecās tikai uz to laiku, kad saule attiecībā pret horizontu atrodas vismaz 50 grādu leņķī. Būtiski ņemt vērā arī to, vai laika posmā no maija līdz augustam ir saulains laiks vismaz četras dienas nedēļā un vai mēs regulāri veicam “saules peldes” dienās, kad saulīte mūs lutina.

Nav ieteicams speciāli paildzināt atrašanos tiešajos saules staros, jo daudzi zinātniskie pētījumi pierādījuši ādas vēža riska palielināšanos UV staru ietekmē. Der zināt, ka, lietojot saules aizsargkrēmu, pat ar tik nelielu faktoru kā SPF 8, vitamīna D veidošanās ādā var tikt negatīvi ietekmēta ^[1].

Savukārt saules apdegumi un regulāra ultravioletās gaismas iedarbība būtiski palielina ādas vēža risku ^[3] un paātrina ādas novecošanos, tādēļ nepieciešams sabalansēt atrašanos saulē ar papildu D vitamīna uzņemšanu. Šajā gadījumā arī solārija apmeklējums neplīdzēs, un no solārija apmeklējuma D vitamīnu uzņemt nav iespējams – solārijos izmantotajām lampām ir cits UV viļņu garums, kas nenodrošina vitamīna sintēzi ādā (tie izmanto UV A, nevis UV B starojumu) ^[4]. Līdz ar to, sauļojoties solārijā, D vitamīns neveidojas.

Uzturs

Tikai apmēram 10% no nepieciešamā vitamīna D parasti uzņemam ar uzturu. Produktu klāsts, kas satur šo vitamīnu, nav pārāk plašs, piemēram, D vitamīns pārtikā sastopams treknās zivīs (tādās kā siļķes, mencas, sardīnes), mazākā koncentrācijā tas atrodams arī olas dzeltenumā un mencu aknās ^[5].

D vitamīna diennakts devas uzņemšana ar uzturu

Lai cilvēks tikai ar uzturu uzņemtu 25 µg D vitamīna (kas atbilst 1000 starptautiskajām vienībām (SV); pieaugušam cilvēkam D vitamīna dienas deva ir 4000 SV), katru dienu būtu jāapēd 250 grami svaiga laša, 450 grami sardīnes eļļā, 40 olas vai arī jāizdzer 10 krūzes piena.

Saules vitamīnu saturošie preparāti

Ar saules stariem Latvijas apstākļos bieži ir par maz, un katru dienu apēst 40 olas nav iespējams, tāpēc nav pārsteigums, ka Latvijā veikta pētījuma dati uzrāda:

Apmēram 82% Latvijas iedzīvotāju ir D vitamīna nepietiekamība [6]. Tāpēc katram jāizvērtē, kā labāk rūpēties par sevi un saviem ģimenes locekļiem, lai šī svarīgā vitamīna netrūktu.

Tā kā mūsu platuma grādos saules gaisma un uzturs ļoti bieži nav pietiekams D3 vitamīna avots, lai parūpētos par savu veselību, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir nepieciešams uzņemt D vitamīnu papildu uztura bagātinātāju vai citu preparātu veidā.

Izcila izvēle D vitamīna uzņemšanai ir dabisks D vitamīns NATEO. Plašajā NATEO sortimentā pieejami pilieni, kapsulas, spreji un želejvitamīni kā bērniem, tā pieaugušajiem. Vienmēr svarīgi ir izpētīt devas un atrast sev piemērotāko, un konsultācija ar ārstu vai farmaceitu var būt izcils veids, kā gādāt par savām vajadzībām piemērota D vitamīna izvēli.